Apvidvārds rājums un tā izplatība Latvijas toponīmijā

Anotacija

Rakstā, balstoties uz izlokšņu materiālu, kas fiksēts gan latviešu valodas izlokšņu vākumos, gan arī senajās latviešu valodas vārdnīcās un folklorā, un vietvārdu materiālu, noteikts apvidvārda rājums ‘līdums’ izplatības areāls latviešu valodas izloksnēs un Latvijas toponīmijā.

Latvijas toponīmijā diezgan plaši pārstāvētais latviešu valodas vārds rājums ‘plēsums, maza pļava’, kas atvasināts no darbības vārda rāt ‘līst līdumu’, ir mūsdienu latviešu literārajā valodā maz zināms un mūsdienu latviešu valodas vārdnīcās neietverts apvidvārds, tomēr agrākos gadsimtos šis vārds latviešu leksikogrāfijā ir sastopams diezgan bieži, iespējams, tādēļ, ka tā izplatība agrāk bijusi plašāka.

Mūsdienās apvidvārds rājums ir reģistrēts samērā nelielā areālā Zemgales ziemeļaustrumos, turpretī atbilstošo vietvārdu izplatības areāls ir daudz plašāks – tas aptver arī Sēlijas rietumus un Vidzemes dienvidus. Domājams, ka vietvārdu materiāls vismaz aptuveni rāda arī apelatīva agrāko izplatību. Apelatīva rājums izplatības areāls latviešu valodas izloksnēs pēdējo gadsimtu laikā ir stipri samazinājies, iespējams, tādēļ, lai izvairītos no pārpratumiem homonīmā vārda rājums ‘bāriens’ dēļ, bet arī tādēļ, ka pēdējā gadsimta laikā samazinās apvidvārdu lietojums kopumā.

Šīs saknes vietvārdu semantikā Latvijas toponīmijā nav īpaši lielas dažādības  – vairumā gadījumu šie vietvārdi attiecināti uz pļavām, ir vairāki lauku nosaukumi, arī mežu nosaukumi, atsevišķi purvu nosaukumi, pavisam nedaudz strautu nosaukumu.

Atsevišķa grupa ir mājvārdi, to motivācijas pamatā acīmredzot ir netālu esošas nolīstas pļavas vai lauka nosaukums.

Pasvales rajonā Lietuvā, Latvijas pierobežā, samērā netālu no rājuma areāla Latvijā ir sastopami vairāki fonētiski atbilstoši ciemu nosaukumi: Rojūnai c daļa Pasvalē, c daļa Tetirvinos un c Upītē. Šie ciemi atrodas agrākajās zemgaļu apdzīvotajās teritorijās, tādēļ ar ļoti lielu piesardzību, neko konkrētāk nezinot par šo Lietuvas vietvārdu senumu un iespējamo semantiku, var izteikt hipotēzi, ka tie ir saistīti ar latviešu (vai zemgaļu) rājums vai arī ar agrāk eksistējušu atbilstošu lietuviešu valodas vārdu.