Uzvārdu rašanās un nostiprināšanās Ērģemes evaņģēliski luteriskajā draudzē

Anotacija

Rakstā analizēts uzvārdu došanas un nostiprināšanās process Ērģemes draudzē, pamatojoties uz Vidzemes 1826. gada dvēseļu revīziju materiāliem (LVVA 199. fonds). Kā papildmateriāls izmantotas Ērģemes evaņģēliski luteriskās draudzes metriku grāmatas (LVVA 235. fonds, 7229. fonds). Atbilstoši 1819. gada 26. martā izdotajiem "Vidzemes zemnieku likumiem" visiem Ērģemes deviņu draudzes muižu iedzīvotājiem 1826. gadā ir minēti uzvārdi. Kopējais doto uzvārdu skaits ir 524 (neskaitot ortogrāfiskos, fonētiskos un morfoloģiskos variantus). Atsevišķos gadījumos par uzvārda rakstību rodas šaubas rokraksta neskaidrības vai kāda lapas mehāniskā bojājuma dēļ.

                 Visi fiksētie uzvārdi ir analizēti tradicionālo semantisko grupu ietvaros: 1981]:

1. No sugasvārdiem radušies uzvārdi:

                 1) faunas semantikas uzvārdi,

                 2) floras semantikas uzvārdi,

                 3) cilvēka ārējā izskata un rakstura motivēti uzvārdi,

4) etnonīmiskas semantikas uzvārdi,

5) amatu un profesiju semantikas uzvārdi,

6) fizioģeogrāfiskas semantikas uzvārdi,

7) citi konkrētas semantikas uzvārdi,

8) citi abstraktas semantikas uzvārdi.

2. No īpašvārdiem radušies uzvārdi:

                 1) antroponīmiskas izcelsmes uzvārdi,

                 2) toponīmiskas izcelsmes uzvārdi.

                 Samērā daudziem uzvārdiem šobrīd nav iespējams noteikt semantiskās paralēles, kas varētu būt saistītas vai nu ar dialektālo leksiku, vai arī ar aizguvumiem no ģermāņu vai somugru valodām.

No visiem 1826. gadā Ērģemes muižās dotajiem uzvārdiem trešdaļu veido floras un faunas semantikas uzvārdi, kas apliecina seno latviešu saikni ar apkārtējo vidi, kā arī norāda, ka latviešiem pašiem ir bijusi pietiekami nozīmīga loma uzvārdu došanā. Līdz ar to uzvārdi Ērģemes draudzes kultūrvidē ienes pārliecinošu latvisku akcentu, jo pēc skaņu sastāva un atsevišķām morfoloģiskām pazīmēm arī daudzi šobrīd neatpazītie vārdi ir vai nu seni izloksnes vārdi, vai arī mūsdienās zuduši latviešu kopvalodas vārdi. Tikai atsevišķeim neidentificētajiem uzvārdiem varētu būt arī somugriska cilme. Pēc 1826. gada pieaug gan uzvārdu, gan to variantu skaits, kas lielā mērā varētu būt saistīts ar zemnieku brīvlaišanu un tai sekojošo pārvietošanās brīvību. Šai laikā, kā to liecina gan Ērģemes draudzē jaundzimušajiem dotie priekšvārdi, gan arī uzvārdi, vērojams jauns igauņu skaita pieaugums.

Atbildes uz vēl neskaidrajiem jautājumiem var sniegt dziļāka Ērģemes draudzes baznīcas grāmatu sadaļu, arklu revīziju un dvēseļu revīziju materiālu analīze. Nepieciešama arī katra hipotētiskā un neskaidrā mājvārda un uzvārda sastatīšana gan ar citu Latvijas draudžu materiāliem, gan ar Igaunijas vietvārdu un uzvārdu datubāzēm un publikācijām.