Egles un priedes nosaukums senajos latviešu leksikogrāfiskajos avotos topošajā „Latviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā”

Anotacija

Rakstā aplūkots skuju koku nosaukumu skaidrojums latviešu senajos leksikogrāfiskajos avotos. Tā kā 17. un 18. gs. latviešu valodas vārdnīcās vārdi egle un priede lielākoties skaidroti atšķirīgi no mūsdienām, rodas vairāki jautājumi: 1) vai tiešām 17. un vēlākos gadsimtos latvieši skuju koku nosaukumus lietoja atšķirīgi no mūsdienām; 2) vai no mūsdienām atšķirīgie skaidrojumi saistīti ar vārdnīcas autora dzimtās valodas (šajā gadījumā vācu, baltvācu) īpatnībām; 3) kad nostabilizējās šo vārdu skaidrojums latviešu valodas vārdnīcās; 4) kā, skaidrojot šos vārdus, rīkoties „Latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas” autoriem.

Raksta gaitā noskaidrojās, ka no mūsdienām atšķirīgie tulkojumi vācu valodā saistīti ar Baltijas vāciešu valodas īpatnībām, bet poliski skaidrojumi, visticamāk, jāuztver kā kļūda. Skuju koku nosaukumu skaidrojumi vācu literārajā valodā nostabilizējās 19. gs. Topošās „Latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas” nozīmju skaidrojumu izveidē izmantojot 17.–18. gs. vārdnīcu dotumus, Baltijas vāciešu valodas īpatnības ir jāņem vērā, savukārt kļūdainie skaidrojumi ir jāvērtē kritiski.