Lituānisms ģērbt un tā semantika latviešu valodas 17. gadsimta tekstos

Anotacija

Rakstā raksturots aizguvuma ģērbt un tā atvasinājumu lietojums latviešu 17. gadsimta tekstos, mēģinot noteikt, kuras šo vārdu nozīmes ir senākas, kuras ir attīstījušās vēlāk, kāds ir bijis aizguvuma izplatības ceļš.

Vārds ģērbt un tā atvasinājumi latviešu rakstu valodā sākti lietot 17. gadsimta trīsdesmitajos gados līdz ar Zemgales mācītāja Georga Manceļa tulkotajiem un oriģinālajiem darbiem. Agrīnajos latviskajos kristīgo tekstu tulkojumos, kuru autori ir Rīgā un Vidzemē dzimuši un strādājuši mācītāji, atbilstošajā vietā ir sastopams vārds aptērpt. Acīmredzot Rīgā un Vidzemē atšķirībā no Zemgales vārds ģērbt līdz G. Manceļa tekstiem nav bijis pazīstams. Palielinoties G. Manceļa ietekmei latviešu rakstu valodā, strauji izplatījies arī vārda ģērbt un tā atvasinājumu lietojums. Salīdzinoši lielais atvasinājumu skaits acīmredzot liecina par to, ka vārds ģērbt varētu būt latviešu valodā (tās zemgaliskajās izloksnēs) ieviesies jau kādu laiku pirms 17. gadsimta.

17. gadsimta tekstos ģērbt un tā atvasinājumi ir fiksēti ar četrām nozīmēm – 1. ‘veidot, iekārtot; kopt’, 2. ‘ģērbt; apgādāt ar apģērbu’, 3. ‘izrotāt, padarīt skaistu’, 4. ‘sist, kult’ (šī nozīme, visticamāk, ir kļūda K. Fīrekera manuskriptā), no kurām pirmās trīs daļēji sakrīt ar lietuviešu valodas vārda ger͂bti vārdnīcās fiksētajām nozīmēm, kas acīmredzot apstiprina vārda ģērbt lietuvisko cilmi.

Visas šīs nozīmes 17. gadsimta tekstos pirmo reizi ir fiksētas gandrīz vienlaicīgi, tiesa, to lietošanas ilgums ir atšķirīgs: nozīme ‘veidot, kopt’ atrodama tikai 17. gadsimta tekstos, nozīme ‘izrotāt’ ir bijusi pazīstama līdz 20. gadsimta sākumam, tomēr mūsdienās vārdu šādā nozīmē vairs nelieto, savukārt nozīme ‘tērpt’ ir dominējošā nozīme līdz pat mūsdienām.